Vai tik tā arī nav?

«Vai nav pārāk vienkārši, ja gribam visu vainu likt uz dažiem nemākulīgiem, negodīgiem cilvēkiem? Vai mūs pie krīzēm neved tieši Rietumu civilizācijas ideāls?» – tā Vanags intervijā laikrakstā «Latvijas Avīze».
«Tās [Rietumu civilizācijas] ideāls ir pašrealizējies, pašpietiekams cilvēks, kas ne no viena nav atkarīgs, nevienam nav pateicību parādā, kas visu sasniedz pats un var dzīvot pats sev. Ja nu viņam otrs cilvēks ir vajadzīgs, tad tikai priekš seksa... Lai tā dzīvotu, ir vajadzīga pašam sava nauda, daudz naudas. Tāds ideāls visu dzīvi orientē uz karjeru, uz pelnīšanu, par katru cenu, pat aizmirstot godu un citus pagrūžot malā.»

Mazpazīstamie Mērfija likumi

esmu pasācis ik dienas publicēt kādu no Mērfija likumiem
http://twitter.com/merfijs

Vai īpašnieks un augstākā vadība zina, ko grib?

Nezināt, ko gribat, izveidojiet vadības sistēmu un saņemiet to, ko nezināt.
Citiem vārdiem - QMS (Quality Management System, jeb Kvalitātes vadības sistēma) pareizāk būtu sacīt Vadības Kvalitātes sistēma. Zināt, ko gribat - kvalitatīva vadība.

Biznesa plāns

Jauna (plānota) uzņēmuma naudas plūsmas prognoze vairāk ir domāšanas pieejas izklāsts skaitļu formā; investors uz to nevar paļauties skaitļu vērtību izpratnē.

Mīti par ISO kvalitātes vadības sistēmām

Kvalitātes vadības sistēma ir ļoti birokrātiska un rada lielu daudzumu dokumentu - NAV TAISNĪBA.
Skaidrojums: ISO 9001 standarts ir ļoti elastīgs un nosaka tikai jautājumu loku, kur organizācijas (uzņēmuma) īpašniekiem pašiem jānosaka sava kārtība. Ja īpašnieki (vai konsultanti) ir izveidojuši smagnēju un birokrātisku kārtību, tad to var mainīt.

Kvalitātes vadības sistēma ir ļoti birokrātiska un traucē uzņēmumam operatīvi pielāgoties jaunām situācijām - NAV TAISNĪBA.
Skaidrojums: ISO 9001 standarts pat pieprasa, lai vadības sistēma (noteiktā kārtība, kāda jāievēro organizācijā) tiktu pastāvīgi pilnveidota, lai paaugstinātu organizācijas (uzņēmuma) darbības efektivitāti.

Vairāk varat uzzināt http://kota.nu

Reklāmas piekabes Rīgas ielās

Kaut kā absurdi liekas, ka uzņēmumi, kas maksā par to, lai viņu produktus popularizētu valkājot pa Rīga ielām tās garās piekabes ar reklāmas plakātiem cer radīt pozitīvu iespaidu ....
Mani tas sadusmo. Tie ir satiksmes traucēkļi un sastrēgumu veicinātāji. Kādēļ lai man gribētos no viņiem kaut ko pirkt?!

Kā valdība silda ekonomiku?
Pēteris Strautiņš Defi ( http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=28215133 ) raksta:
"...visi līdzšinējie budžeta deficīta mazināšanas etapi ir bijuši nevis ekonomikas saldēšana, bet gan ekonomikas sildīšanas intensitātes samazināšana.  Valsts budžets šogad ir ar deficītu, nevis pārpalikumu, tātad sabiedriskais sektors joprojām liek ekonomikā naudu iekšā, nevis ņem ārā."

Tā gan, taču nevajadzētu maldināt cilvēkus, ka izdarītais ir lieliski paveikts. Nebūt nevaru piekrist.
Svarīgi jau ir KĀ sildām. Labi skan "sabiedriskais sektors liek naudu ekonomikā iekšā" Kur tad liek? Sabiedrisksajā sektorā atpakaļ - bezdarbnieku pabalstiem! Tajā pašā laikā bizness, kas ir vienīgais nodokļu ieņēmumu ģenerētājs tiek "piežmiegts" ar nodokļiem, kas to padara nekonkurētspējīgu. Šis ir ļoti īslaicīgs sildīšanas pasākums .. tas palīdz sagatavoties un pārcelties citur, jo nekādas izmaiņas uzlabokumiem nākotnē nav redzamas .

Starp citu viens no Mērfija likumiem liekas ļoti trāpīgs:
Kad ekonomikai sāk iet labāk, visiem pārējiem kļūst sliktāk.

kota.nu?

Kaizen princips (Kaizen system)

Vienkāršs, pat primitīvs princips, kas darbojas: jautājiet tiem, kas ikdienā ar to nodarbojas.
Varbūt valsts vīri arī pamēģināto to pielietot praksē?

kota.nu?

Par valsts kapitālsabiedrībām un peļņu 2

it kā valsts saimnieciskās sistēmas principi ir skaidri:
valsts rada visa veida nepieciešamo infrastruktūru un biznesa vidi > privātais bizness strādā, pelna un maksā nodokļus > valsts nodokļos saņemto naudu pārdala uz sfērām, kur privātajam biznesam interesanta darbības vide nav iespējama.
Kas notiek Latvijā? Valsts uzņēmumi strādā ar peļņu, kas lielāka, nekā privātajiem - tātad sabiedrība ir samaksājusi stipri pa virsu. Ar to vēl nepietiek - šo uzņēmumu izmaksās ietilpst arī valžu un padomju atalgojums (jo lielāks atalgojums, jo mazāka peļņa)un lai jau godātiem kungiem tiek - neierobežosim to.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/valsts-kapitalsabiedribas-ari-nakamgad-vares-pelnit-vairak-neka-prezidents.d?id=28140909


http://kota.nu

Par valsts kapitālsabiedrībām un peļņu

Vai jālepojas ar to, ka valsts uzņēmumi daudz pelna?
http://www.diena.lv/lat/business/expert/expertopinion/smidre-iedzivotajiem-nav-izdeviga-valsts-uznemumu-liela-pelna
Šmidre labi pateicis un tam var tikai piekrist. Peļņai jābūt tikai tik, lai atjauninātu un attīstītu uzņēmuma pamatlīdzekļus un infrastruktūru.
Visa pārējā peļņa ir kaitējums privātai uzņēmējdarbībai un lieks slogs visiem iedzīvotājiem.

Par koģenerāciju; ogles vai koksne

Ogles vai koksne? Savādi, ka vides aizstāvji rosina ogļu vietā kā kurināmo izmantot koksnes šķeldu. Vai gan ir iespējams pievest tik daudz šķeldas, lai darbinātu jaudīgu koģenerācijas staciju? Cik mašīnas stundā jāpiegādā? Energētiķi parēķinājuši, ka iespējamajai Liepājas vai Ventspils koģenerācijas stacijai vajadzētu 1 piekrautu automašīnu ik 4 minūtēs... varbūt tomēr ogles?

Ēku siltināšana

Nu loģiska vajadzība un nesaprotama rīcība. Ir tikai daži daudzdzīvokļu ēku tipi un iespējami tipveida siltināšanas risinājumi. Kādēļ vajadzīgs energo audits katrai ēkai? Nosiltina biezāk visas un sanāks ātrāk un lētāk, nekā katru mērīt un analizēt.